𝐒𝐚𝐦𝐞 𝐊𝐮𝐚𝐫𝐭𝐚-𝐅𝐞𝐢𝐫𝐚 𝟐𝟗 𝐉𝐮𝐥𝐥𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔.
Exelénsia Prezidenti Autoridade Munisipál Manfuahi, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬, Hamutuk ho Sekretaru Administrasaun no Finansas, Sekretariu Asuntu Sosiais no Organizasaun Komunitariu, Diretór servisu Munisípais no Administrador Postu Turiskai, Alas, Fatuberliu no Administrador Same ohin halao konfirmasaun no aprezentasaun dadus Loron Dahuluk ba Ekipa Avaliador husi Ministeriu Administrasaun Estatal no Segundu Avaliasaun Kondisaun Minima iha Salaun Riak Leman Autoridade Munisípal Manufahi.
Iha Abertura Exelénbnsia Prezidenti Autoridade, hodi Povu no Autoridade Munisípal tomak hato’o Agradese ba Governu Sentral liu-huis Ministeriu Administrasaun Estatal hodi forma Ekipa Avaliador ba Avaliasaun da ruak nian iha Manufahi, ho avalisaun dahuluk Manufahi hetan valor muito boom, nomos iha rekomendasaun sira husi ekipa mai iha Autoridade Munisipal “Maibé atu akresenta mos iha ne’e katak Ami la Foti ida ne’e sai hanesan Situasaun ida para hodi bele kontenti no baku hirusmatan hodi hateten ba Ema hotu-hotu katak Manufahi maka diak lu ona , Maibe husi Rezultadu Avaliasaun ida ne’e sai hanesan naha bo’ot ida mai ami ne’ebe maka hetan Konfiansa husi Governu Sentral, Asumi knar sira ho Responsabilidade hodi Servi Munisípiu ida ne’e. Tanba ne’e rezultadu ida ne’e hanesan Responsabilidade bo’ot ida mai Ami atu hodi Responsabeliza valor ka Rezultadu ne’ebé maka fo husi ekipa Avaliador sira.
Tanba ne’e liu husi Rezultadu ida ne’e maka agora dadauk Povu Manufahi Eziji hela Rezultadu husi rejultadu ida ne’e mak ida ne’e ami tenki fó ba Povu no Rai Manufahi, tanba ne’e ohin sai mos ona hanesa Oportunidade ida ba Manufahi ba Ami sira ne’ebé maka simu Responsabilidade atu hodi Leva Munisípiu ida ne’e tau iha Ami hotu nia Responsabilidade atu hodi Munisípiu ida ne’e ba oin, no Ami fiar katak Esforsu ne’ebé maka ami halo hanesan Humanu ida ne’e ami nia Responsabilidade ami halo, no Rezultadu hotu ne’ebé maka iha ami simu bazeia ba rezultadu segundu avaliasau, iha ami nia preparasaun sira haluha no la hakerek iha surat tahan hodi hatan ba Pergunta ne’ebé maka iha la hotu ka la kompletu ne’e atu dehan buat sira ne’e ami priense ho Honestu”.
#HatetenPAM#
Segunda Avaliasaun ba Dezempeñu Estrutura no Kapasidade Institusionál Autoridade Munisipiu Manufahi nian konstitui instrumentu importante iha prosesu nasional preparasaun ba implementasaun Desentralizasaun Administrativu no Instalasaun órgaun reprezentativu Poder Lokál. Avaliasaun ida-ne’e hala’o hodi kontinua no aprofunda rezultadu hosi avaliasaun dahuluk ne’ebé realiza iha fulan Dezembru tinan kotuk, no mós hodi fó baze téknika, institusionál no evidénsia nebe objetivu ba prosesu tomada desizaun Governu nian.
Tanba ne’e, avaliasaun ida-ne’e sai nu’udar mekanizmu tékniku ba MAE atu monitoriza progresu, identifika lakuna institusionál, define nesesidade apoiu tékniku, orienta kapasitasaun Rekursus Umanus, no prepara munisípiu Manufahi ba transferénsia gradual responsabilidade no funsaun sira iha prosesu desentralizasaun.
Rezultadu hosi avaliasaun ida-ne’e sei fó informasaun importante ba Governu Sentrál, liuliu ba Ministériu Administrasaun Estatál no liña ministeriais relevante sira, atu determina munisípiu sira ne’ebé kumpre ona kondisaun mínimu institusionál hodi hakat ba faze ikus hosi desentralizasaun administrativu no instalasaun órgaun reprezentativu Poder Lokál.
Rezultadu ne’e mós sei uza atu identifika munisípiu sira ne’ebé presiza apoiu adisionál, formasaun téknika, reforsu institusionál, melhoria sistema administrativu no akompañamentu kontínua.
Ho ida-ne’e, Segunda Avaliasaun la’ós de’it prosesu avaliasaun administrativu, maibé mós parte hosi prosesu Nasional atu haforsa governasaun lokál, no Autoridades Munisipais, hadi’a kualidade prestasaun servisu públiku, promove transparénsia no responsabilizasaun, no asegura katak munisípiu sira prontu atu simu responsabilidade boot liu iha kuadru desentralizasaun no Poder Lokál.
𝐀𝐥𝐚𝐬 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐧𝐝𝐚-𝐅𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟎𝟑 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔.
Remata husi Seremonia Hasae Bandeira Nasional ba Semana Dahuluk Iha Postu Administrativu Alas, Exelénsia Prezidenti Autoridade Munisípiu Manufahi, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬,
hamutuk ho Dirijente Diresaun/Instituisaun Autoridade Munisipiu Manufahi Kontinua Sorumutu ho Administrador Postu Alas, Xefi Suku husi Suku 6 no Funsionaris Sira hodi Rona Preokupasaun no Rekomendasaun Komunidade nian ne’ebé maka Durante ne’e hasoru.
Iha SoruMutu ne’e, Lider Masimu Munisípal ne’e Akresenta katak; “Preokupasaun sira ne’ebe maka ita bo’ot sira hetan iha terenu tenki koordena ho Direzente relevante sira ka Administrador Postu tanba Administraador Postu mak hanesan Liman Ain Prezidenti Autoridade nian, tanba La iha buat ida mak Importante liu iha Liña koordenasaun, atu nune’e kada diresaun ne’e bele hadia situasaun sira ne’e no ita bo’ot sira la-bele hein deit Ami husi Autoridade mai mak ita bot sira hatoo preokupasaun sira nee. Maibe karik iha Buat ruma presija Komunika ba malu ho diresaun sira antes par abele atende Emidiata ba buat ne’ebé maka Autoridade sira bele Rezolve no balun Nasional maka bele Rezolve.
Iha Sorin seluk mos PAM Husu atu Funsionáriu sira tenki iha Pontualidade Servisu no Respeita hirarkia servisu ne’ebé maka iha, tanba Ita sira servisu atu Servi ita nia nia Povu no Servi Rai ida ne’e, tanba ne’e, tenki hatudu ita nia onestidade servisu hadomi ita nia Servisu sira ho Maduru”.
Iha Sorumutuk ne’e mos Funsionáriu sira hodi Komunidade sira nia Aspirasaun no Preokupasaun husu li-liu ba Infraestrutura Edukasaun no Atendementu Publiku sira ne’ebe maka durante ne’e komunidade hato’o ba Autoridade Suku no Funsionáriu sira iha knar fatin.
𝐀𝐥𝐚𝐬 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐧𝐝𝐚-𝐅𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟎𝟑 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔.
Exelénsia Prezidenti Autoridade Munisípiu Manufahi, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬, Hamutuk ho Dirizentes Munisípal Partisipa iha Seremonia Hasae Bandeira Nasional Republika Demokratika Timor-Leste (RDTL) iha semana Dahuluk fulan Agostus nian iha Postu Administrativu Alas no Selebra mos Loron Estabelesementu Administrasaun Munisipiu Manufahi ne’ebe liu ona iha Loron 2 Fulan Agostu 2026.
Iha Seremonia Hasae Bandeira ne’e, Liu husi DIskursu Exelénsia Prezidenti Autoridade Husu Atu Hametin Unidade no Hadia Lakunas ka Problema Interna Iha postu Tanba So Unidade deit mak Bele hamosu Amizade tanba ho Amizade maka bele hodi Dezenvilvimentu hakbesik ba Komunidade.
“Iha Loron hirak liu ba Ekipa Avaliador mai halo Avalisaun ba Daruak nian ba Servisu Autoridade Munisípiu nian, Momentu ida Avaliasaun husi Ekipa Nasional Ejiji mai ita oinsa servisu ekipa atu nune Servisu iha Ekipa ida Forti ba Dahuluk ita tenki Rona malu, Respeita malu, Konsidera malu Hirarkiamente laos atu tauk malu, maibe Respeita malu atu nune’e ita foin bele hetan Servisu Ekipa. Servisu Ekipa ne’e nia baze Fundamental ne’e maka Unidade. Tanba ne’e Hau koalia ho Fuan no onestu ba Alas oan Sira, Hau Ejiji ita bo’ot sira nia Unidade. Tanba Manufahi iha Avaliasaun sira hotu diak ne’e ita kolia ba Manufahi maibe atu kolia ba Postu ida-idak Hau sei nafatin mai Ejiji ita bo’ot sira atu hametin Unidade. Tanba ne’e Aproveita Xefi Suku fatin 6 iha ne’e no Administrador iha ne’e Hau husu atu tau Unidade ne’e iha Kestaun ida Importante, Labele iha oin ita Koalia Unidade ita hakru’uk ba malu, Ita Respeita malu, Ita kolia ba Publikú dehan ita Hadomi malu, Maibe iha Kotuk Ita fahe malu. Oportunidade sa-ida deit maka mai ne’e, mai ba Povu ida ne’e, Karik maka ita bo’ot sira ne’ebe mak Haknar-an hanesan funsionáriu iha Instituisaun Estadu nian, Povu tau fiar hanesan Lideransa Komunitáriu, karik Ita bo’ot sira iha buat ruma maka la diak ba malu, karik tenki koalia ba malu ho diak halo Liña Komunikasaun ne’ebe diak ho Maneira Respeita malu, bele kritika malu maibe la-bele fahe malu. Husu ba Xefi Suku sira atu buka malu hodi halibur ita bo’ot sira nia Katuas lia nain no Joven sira tur hamutuk resolve ita bo’ot sira nia Problema Interna sira.
Hau mai kolia hanesan Ita bo’ot sira nia Oan ka Alin Hau Ejiji ida ne’e la hanesan Prezidenti Autoridade maibe Hau Ejiji hanesan Rai ida ne’e nia Oan hodi hola Parte mos iha Rai ida ne’e, halo Hau sente Preokupa ho Ita bo’ot sira nia Situasaun, Tanba rai ida ne’e Heroi barak maka Sakrifika an tomak ba Rai ida ne’e. Tanba ne’e ita sira hotu ne’ebe mak hetan Oportunidade sei Moris Respeita sira nia Luta konsidera sira nia Sakrifísiu hotu, Tanba Povu Ejiji Dezenvolvimentu, Povu hakarak Dezenvolve nia Rain ne’e, Povu hakarak Moris diak tanba ne’e iha karik Problema ruma tenki buka malu Rezolve. Ba Funsionáriu sira hotu Respeta ita bo’ot sira nia Dirizente sira servi ho Domin ba Rai ida ne’e, Servi ho Honestidade tau Intrese Grupu, Partidu no Familia nian ba Kotuk. Se mak mai Servi iha ne’e taba atu Servi Povu ida ne’e.
Ita koalia ida ne’e tanba karik ita hakat ba Kamara Munisípiu , laos Munisípiu maka atu mai deskobre ita bo’ot sira nia Problema ka Munisípiu maka atu mai buka tuir ita bo’ot sira nia Ejijensia, maibe hirak ne’e Prioridade tenki sai husi Ita bo’ot sira no Ita bo’ot sira mak sei lori ita bo’ot sira nia oan ba tur iha Asembleia Munisipiu ne’eba, karik mak ita bo’ot sira la iha Unidade oinsa maka ita bo’ot sira atu hodi malu ba tur iha ne’eba hodi koalia Ejijensia Povu ne’e nian. Hau husu ba Xefi Suku sira karik iha Problema ruma tenki kolia ho Dirizente sira konversa ba malu. Hau husu Deskulpa mai interven tia ita bo’ot sira nia Situasaun uma laran Maibe Manufahi ne’e ita hotu nia Responsabilidade, tanba Hau mos la Sente katak Hau mos Ema Seluk ida Husi Alas ne’e tanba Ita mesak Manufahi oan hotu mak Ita Ejiji ba-malu. Politika bele lao ba, Maibe nafatin hanoin Povu ne’e maka Preoridade liu hodi tau Uluk interese Povu ne’e nian iha oin maka ita bele Lao”.
#HatetenPAM#
𝐒𝐚𝐦𝐞 𝐓𝐞𝐫𝐬𝐚-𝐅𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟎𝟒 𝐀𝐠𝐨𝐬𝐭𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔.
Autoridade Munisípiu Manufahi Liu husi Diresaun Jestaun Merkadu no Turismu Servisu hamutuk ho Negosiante Merkadu Munisípal Same hodi Konstrui fatin ka Uma ba Vendedor sira ne’ebé maka halo Negosiu hanesan Fan sira nia Produtu iha Merkadu Munisípal Same.
Konstrui ba halo Uma ne’e Inisiativa mai husi Negosiante sira rasik hodi kria Enkontru ida entre Negosiante sira ho Volontariamente hodi buka Fundus liu husi dalan kontribuisaun Negosiante sira nian ho Konsiensia, no Zere direita husi Negosiante sira ba halo uma refere, Maibe Negosiante sira mos husu Autoridade Munisípiu Manufahi Liu husi Diresaun Jestaun Merkadu no Turismu hodi fo Asistensia Tekniká ba Servisu hamutuk hodi hari Uma refere, no Planu ba oin Autoridade Munisípiu sei tau mos Fundus hamutuk ho Kontribuisaun Negosiante sira nian hodi Apoiu ba sira ne’ebé maka seidauk hetan Uma ka Mahon ida ba sira hodi halao sira nia Negosiu Loron-Loron nian iha Merkadu Munisípal Same.
Inisiativa ba Kontribuisaun ne’e mos Autoridade Munisípiu la-iha kompetensia hodi foti Desizaun atu haruka Negosiante sira halo Kontribuisaun, maibe Negosiante sira rasik hateten bazeia ba akta konkordansia husi Negosiante sira nian ne’ebé maka akordu ona iha loron hirak liu ba entre Negosiante sira atu hodi hadia Fatin refere maka Autoridade Munisípiu Manufahi Liu husi Diresaun Jestaun Merkadu no Turismu pronto nafatin halo Koperasaun diak ba Servisu hamutuk ho Negosiante sira.
𝐓𝐮𝐫𝐢𝐬𝐤𝐚𝐢 𝐊𝐮𝐚𝐫𝐭𝐚-𝐅𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐𝟐 𝐉𝐮𝐥𝐥𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔.
Exelénsia Prezidenti Autoridade Munisípal Manufahi 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬, Akomaña husi Director PNDS Munisípiu ho Ekipa PNDS Postu no Munisípiu ohin hala’o Sorumutuk ho Amu Parókia Turiskai hodi Kolia kona ba Prozetu PNDS ne’ebé maka halo Konstrusaun ba Kapela iha Suku Foho lau no Lesuata. Liu husi Sorumutuk ida ne’e tanba Menus komunikasaun entre Servisu PNDS ho Igreza tanba Antes ne’e Igreza rasik iha ona Planu atu halo Kapela 2 Entre Suku Foho Lau ho Suku Leusata maibe Medida la hanesan ho Implementasaun PNDS nian ne’ebe maka iha, Tanba ne’e tuir Parokia nia hakarak ho Medida; 24 × 9 ba Suku Lesuata no 25 × 10 ba Suku FohoLau, tanba ho Razaun katak ba Futuru Igreza iha ona planu atu hari Estasaun iha Suku 2 refere.
Sorumutuk ne’e iha Exelénsia Prezidenti Autoridade Munisípal Manufahi nia Intervensaun hateten; “Ba dahuluk Hau atu dehan deit katak ohin ita hasoru malu laos tanba Deputadu sira kestiona iha Publiku lae, Maibe ita hasoru malu ida ne’e ita presiza tebes atu hasoru malu dala ruma tanba Tempu ita hotu iha Preokupasaun ho Servisu halo ita la konsege hasoru malu, maibe husi parte Hau nian laos tanba informasaun ne’e fo sai iha Media Sosial maka Ita hasoru malu lae no hau la foti Kestaun ida ne’e sai Kestaun Politika lae, Maibe Hau rona Informasaun katak Amu seidauk Simu Informasaun kona ba atu Hari Kapela foun tanba ida ne’e maka hau mai, Informasaun barak husi Parlametu sira Kestiona iha Plenari kona ba Servisu Autoridade nian Ami nunka tau Kestaun kona ba ida ne’e. Maibe ohin Ita hasoru malu iha ne’e tanba Lina Koordenasaun entre Autoridade ho Igreza ida ne’e maka buat ida Importante tebes, no laos tanba Intervensaun husi Deputadu sira maka Ita tau hirak ne’e ba Kestaun ka Problema ne’e laos buat foun.
Atu dehan mos kata lolos ne’e ita halo uluk Koordenasaun ho diak entre Autoridade no Igreza maibe dalaruma mos laos dehan Ami mak la hatene ka Ami haluhan ida lae maibe dalaruma mos ita fahe Tempu maka la Sufsiente no klaru kata husi Parokia sente Falta Informasaun, Aproveita Oportunidade ida ne’e hakarak husu Deskulpa ba Parte Igreza nian, Atu dehan mos katak Ejijensia hirak ne’ebé maka mai laos Ema ida nian deit lae maibe Ejijensia Sarani no Povu nian, dalaruma mos Hau tetu katak iha Konselu Konsultivu Munisipal Hau kolia mos kona ba ita hari tia Kapela Pois ita nia maluk sira seluk hanesan Musulmanu ka Religiaun seluk ita Presiza Tetu mos Ema sira ne’e tanba Sira mos sidadun Timor tanba ita kolia hanesan Estadu ita tenki iha Inkluzaun tanba ne’e maka dalaruma Ita kolia Asuntu sira ne’e.
Karik hau kolia hanesan Sarani Agradese ba Goverrnu ida ne’e bele tau mos Iha Preoridade ba Hari Kapela ka fati para Ita hodi hahi hanai Ita nia Maromak tuir Ita nia Fiar Katolik nian no Hau fiar katak Estadu iha Hanoin hodi hari Kapela sira ne’e mos la Sala ida tanba la Ses husi Kontribuisaun Igreza Katolik nian ba Luta Rezistensia nian, la Kolia ho ibun katak tanba ida ne’e, Maibe husi asaun sira ne’e atu dehan katak Povu ka Rai ida ne’e fo Obrigadu ba Igreza Katolik, Maibe ita nia Komunikasaun maka dala ruma la to’o ba malu, maibe Hau espera katak ho ita nia Sorumutuk ida ne’e bele iha dalan Klarefikasaun ba malu no Ami hein nafatin husi Parte Igrza nian Apoiu Moral no Orasaun ba Servisu hotu.
Tanba ne’e Hau atu dehan tan dala ida katak hau la iha Kestaun ho Intervesaun husi Deputadu nian Hau mos la iha ketaun ho Intervesaun Politika ne’ebe maka sira halo maibe hau iha Preokupasaun ho Igreza tanba ne’e maka ita hasoru malu iha ne’e maibe ita iha ona informasaun diak ba malu no hau fiar katak ba oin Igreza nafatin hamrik iha Autoridade nia kotuk, no laos hamrik atu defende Politika maibe hamrik atu Apoiu oinsa ita atu Dezenvolve Munisipiu ida ne’e diak liu-tan”.
#HatetenPAM#
Iha Sorumutuk ida ne’e iha mos Rezultadu Diak Entre Autoridade no Igreza hodi fo ona Solusaun diak ba malu katak PNDS Kontinua ho Obra ne’ebé hahu ona maibe Medida tuir Igreza nia Desijaun ne’ebe iha tanba ne’e parte 2 iha ona Koperasaun Servisu diak tebes ba Futuru.
Iha Sorumutuk ida ne’e mos hetan Prezesa Husi Amu Parokia Turiskai no Amu Vigariu Turiskai, Prezidenti Autoridade Munisípal, Administrador Postu Turiskai, Komandante PNTL Postu Turiskai ho Ekipa, Koordenador Konselu Pastoral Turiskai ho Ekipa, Diretor PNDS Munisípiu ho Ekipa, no Xefi Suku sira ne’ebé maka hetan mos Konstrusaun Kapela.
𝐒𝐚𝐦𝐞 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐧𝐝𝐚-𝐅𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐𝟕 𝐉𝐮𝐥𝐥𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔.
Exelénsia Prezidenti Autoridade Munisipál Manufahi, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬, konvoka sorumutu Extra Ordinária ho membru Konsellu Kordenasaun Munisipál iha Salaun Kablaki. Diresaun Servisu Munisipál ida-idak aprezenta progresu servisu ba preparasaun avaliasaun kondisaun minima ba daruak nian no halo konfirmasaun ba prienximentu formatu avaliasaun kondisaun mínima ba daruak nian.
Iha Serimónia husik fonsa’e sira, Prezidenti Autoridade Munisipál Manfuahi, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬, husik hela mensajen balun ba foinsa’e União Nasional Eskuteros Timor Leste Munisípiu Manufahi, atividade Jambore Nasional ne’ebé hala’o iha Munisípiu Bobonaro nia objetivu mak forma karakter no hadomi Ambineti.
Hau nia parabens ba inan aman sira ne’ebé akompaña ita boot sira nia atividade ida ne’e, katak responsabilidade ne’e boot tebes hanesan inan aman, no atividade ne’e hala’o iha Munisípiu Bobonaro, inan aman sira entrega responsabilidade ne’e ba xefi grupu atu kuida sira to’o atividade ne’e remata fila fali mai ita nia Munisipiu ho kondisaun diak.
Iha atividade ne’e ita boot sira aprende barak liu oinsa atu forma joven sai ema ida ne’ebé hadomi Rai ida ne’e, Joven ida ne’ebé iha responsabilidade ba nia aan ba nia familia no ba Sosiade, joven ida ne’ebé badinas estuda, aprende servisu ho ekipa, hadomi malu no respeitu malu, hatudu ijemplu ba malu iha fatin ne’ebé maka ita boot sira konsentra ba, utuliza sasan sira hanesan plastiku, akua mamuk no kalen tau iha lixu fatin ne’e parte ida husi kuidadu ambineti.
Foinsa’e Munisipiu Manufahi hamutuk 23 Antes atu aranka ba Munisípiu Bononaro konsentra iha Jardin Multifunsaun Same, hamutuk ho autoridade Munisipál no Autoridade seguransa akompaña husi Inan Aman sira.
𝐃𝐈𝐋𝐈 𝐒𝐞𝐬𝐭𝐚-𝐅𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐𝟒 𝐉𝐮𝐥𝐥𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔.
Exelénsia Presidente Autoridade Munisipal Manufahi, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬, hamutuk ho Diretór SMASA, Xefi Suku Rotutu, Grotu, Betano no Xefi Aldeia sira Partisipa iha Seremonia Lansamentu Projetu Kiwa Preserve no Seremonia ne’e halao iha Novu Turismu Bidau Lisidere Dili.
PRESERVE Pacific Resilience through Secure livelihoods, Ecosystem and Resource management, valued culture and Equity mak projetu reziliénsia klimátika rejionál ida ne’ebé sei implementa iha Timor-Leste, Papua Nova Guiné no Samoa, husi Maiu 2026 to’o Setembru 2029. WaterAid Australia lidera projetu ne’e iha parseria ho Live & Learn no Permatil Global, ho apoiu hosi Inisiativa Kiwa. Projetu ne’e uza solusaun bazeia ba natureza atu proteje ekosistema, haburas seguransa bee no ai-han, no hametin moris-dignu komunidade sira.
Iha Seremonia Lansamentu ne’e iha Diskursu Exelénsia Presidente Autoridade Munisipal Sublina katak: “Iha Timor-Leste, projetu ne’e sei servisu hamutuk ho komunidade iha area mota Karau ulun. inklui Suku Daisua, Rotuto, Grotu no Betano. Ida ne’e importante tebes, tanba bee ne’ebé tun husi foho sempre liu husi Suku sira ne’ebe pertense ba mota boot sira iha Manufahi. Bee hirak ne’e sei sirkula ba natar no tasi. Tanba ne’e, problema no solusaun hirak ne’ebe sei ofrese tenke halo mos ligasaun ho Populasaun sira ne’ebe hela iha parte foho to’o iha rai tetuk.
Hau nota katak projetu ida ne’e sei promove regra tradisionál sira hanesan tara bandu hodi halo reflorestasaun ba mota-ninin, protesaun ba bee matan sira, infraestrutura bio-infiltrasaun, kontrolu erozaun, prátika agroekolójika no projetu ida ne’e mos asegura partisipasaun ema hotu liliu feto, juventude no ema ho defisiénsia.
Hau hakrak sita uitoan kona ba risku no potensialidade territorial iha Munisipiu Manufahi. Autoridade Munisipiu Manufahi iha koordenasaun diak ho MPIE ba elaborasaun PMOT iha Munisipiu Manufahi. Dadus diagnóstiku PMOT hatudu katak Manufahi nia área foho iha ligasaun forte ho area kostál iha sul. Área foho nian iha potensialidade atu produs kafé, kami, ai-fuan no hortikultura, iha sorin seluk iha área kostál iha Betano no Alas, no zona Caraulun no Sahen, iha potensialidade boot ba natar, batar, modo, peska no produsaun alimentar sira ne’ebe orientadu ba merkadu.
Iha sorin seluk mos Exelénsia Presidente Autoridade Munisipal Hodi Povu Manufahi nia Naran hato’o agradese ba Inisiativa Kiwa no parseiru finansiamentu ne’ebé apoia esforsu rejionál ida-ne’e, inklui Uniaun Europeia, França liuhosi AFD, Kanada, Austrália no Nova Zelandia. Dezenvolvimentu iha Munisipiu Manufahi la mai husi instituisaun ida de’it. Ita hato’o agradese ba WaterAid nia apoiu kleur iha Timor-Leste no Manufahi, inklui programa HALIRAS BESI, neʼebé servisu ho Autoridade Munisipál, BTL, PARTISIPA, grupu maneja fasilidade bee no sosiedade sivil atu hametin BESI inkluzivu no reziliente. Ita mós rekoñese RAEBIA, Luta ba Futuru no JICA-GCF ba apoiu iha Suku Aitemua, Turiscai, atu dezenvolve regulamentu suku, mapa utilizasaun rai futuru no Tara Bandu atu proteje floresta, biodiversidade no rekursu naturál. Prosesu konsultasaun komunidade ida-ne’e fó ezemplu di’ak kona-ba lei tradisionál, planeamentu no siénsia bele servisu hamutuk. Ita agradese ba Governu no povu Japaun no organizasaun DEKAPRO ba apoiu istóriku ba kanál irigasaun iha Uma Berloic, Alas; no rekoñese JICA nia kontribuisaun ba planeamentu mestre agrikultura no dezenvolvimentu irigasaun iha nivel nasionál.
Seremonia ne’e Marka Prezensa husi Sua Excelensia Segundu Vice Primeiru Ministru RDTL Reprezenta husi Exelénsia Vise-Ministru ba Operasionalizasaun Ospitál Dr. Flávio Brandão Mendes de Araújo, Sua Exelénsia Membru Governu, Reprezentante Ministeriu no ajénsia nasionál sira Sua Exelénsia Embaixadór Timor-Leste ba Asuntu Klimátiku, Reprezentante Inisiativa Kiwa no parseiru finansiamentu, Reprezentante WaterAid Australia no WaterAid Timor-Leste, Live & Learn, no Permatil Global, Reprezentante parseiru dezenvolvimentu no organizasaun sosiedade sivíl sira.
𝐒𝐚𝐥𝐚𝐮𝐧 𝐑𝐢𝐚𝐤 𝐋𝐞𝐦𝐚𝐧, 𝟐𝟕 𝐉𝐮𝐥𝐥𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔.
Exelénsia Prezidenti Autoridade Munisipál Manfuahi, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬,ohin Lidera Sorumutuk Extra Ordinariu Konselu Konsultivu Munisípal akompaña husi Sekretariu Asuntu Sosiál no Organiuzasaun Komunitariu, Sekretarriu Finansas no Administrasaun Munisípal iha Salaun Riak Leman Autoridade Munisípál.
Iha Sorumutuk ne’e Membru Konsellu Konsultivu Munisipál halao apresiasaun ba orden traballu Estabelesementu
𝑆𝑡𝑒𝑒𝑟𝑖𝑛𝑔 𝐶𝑜𝑚𝑚𝑖𝑡𝑡𝑒𝑒 /𝑇𝑎𝑠𝑘 𝐹𝑜𝑟𝑐𝑒. ba Preparasaun hasoru Bai Loro-naruk “EL Niño” iha Munisípiu Manufahi, ho Totál Votus afavor 24 no Kriasaun Grupu Traballu Temátiku sira (Asuntu Ekonómiku, Asuntu Infraestrutura no Asuntu Sosiál) Akompañamentu Konsultivu ba Atividade Dezenvolvimentu Munisípál nian, ho Votus afavor 26.
Entertantu iha Sorumutuk Extra Ordinariu ne’e iha abertura husi Exelénsia Prezidenti Autoridade Munisipál, partisipa husi Konsellu Kordenasaun Munisipál no Parseriu Dezenvolvimentu servisu hamutuk ho Autoridade Munisipál inisia no elabora Proposta Estabelese Ekipa Task Force ba Preparasaun hasoru Bai Loro-naruk “EL Niño” iha Munisípiu Manufahi, no iha Proposta ne’e, Aprezenta husi Diretór Fundasaun Luta ba Futuru Ne’ebe kolobora servisu hamutuk ho Caritas Australia Timor-Leste no WaterAid
𝐅𝐚𝐭𝐮𝐛𝐞𝐫𝐥𝐢𝐮 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐧𝐝𝐚-𝐅𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟎𝟔 𝐝𝐞 𝐉𝐮𝐥𝐥𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Exelénsia Presidente Autoridade Munisipal Manufahi, 𝐋𝐮𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐜̧𝐚𝐥 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 𝐓𝐚𝐯𝐚𝐫𝐞𝐬, hamutuk ho Director Servisu Munisipal Protesaun Sivil no Jestaun Risku Dezastre Naturais (SM-PCJRDN) Akompaña husi Administrador Postu Administrativo Fatuberliu, Director Servisu Munisipal PNDS, Obras Pública, Asaun Social, PDIM no Koordenador Balkaun Uniku Distribui ai-han Emerjensia ba família vítima hosi Dezastre Naturais Erozaun no Inundasaun Iha Posto Administrativo Fatuberliu ne’ebé mak akontese hafoin udan bo’ot iha fulan-Maiu loron 10 -15 liuba ho total hamutuk uma kain 44 kompostu hosi Suku 2 mak hanesan Suku Fatukahi, Aldeia Weleti, SP3 Iha família vítima afetadu Inundasaun hamutuk uma kain 21 no Iha Suku Caicasa iha uma kain 23 ne’eb”e mak Afetadu husi desastre naturais Inundasaun no rai halai.
Iha Distribusaun Ai-han Emerzensia ne’e , Excelência Presidente Autoridade Munisipal hateten katak; Apoio sira kompostu hosi Aí-han no laos Aí-han hodi hatudu katak governo lokal sempre hamutuk ho ita bo’ot sira iha Kualquer tempo no Governo nafatin Esforsu atu buka Meius oinsa mak bele solusiona ita bo’ot sira nia Problema, Tamba ne’e parte Autoridade Munisípal tau ona iha Planu Orsamentu ba Prevensaun nian, Atu nuné antes udan bo’ot hodi bele Normaliza antes mota ka Be dalan ne’ebe kada tinan sempre fo Afetadu ba Komunidade, no Ita hein katak Ita nia proposta bele hetan aprovasaun husi Governo Central.
Sorin seluk Lider Masimu Munisípiu ne’e akresenta tan katak; “La iha Governu ka estadu ida maka la hanoin diak ba nia povu no Estadu ka Governu ne’e iha tanba ita bo’ot sira hodi tau matan ba nia Povu. Tanba ne’e iha loron hirak liu ba ita halo Operasaun ba Animal Ema balun dehan Estadu ne’e la hadomi nia Povu, estadu ne’e sempre hadomi nia Povu, la iha Desizaun ida mka Governu ne’e halo hodi Estraga fali nia Povu Desizaun sira ne’e mosu atu Ema hotu bele sente diak ne’e ba Ema hotu, hanesan Animal maka ita la tau iha nia Fatin bele Estraga Ema Seluk ne’ebe maka iha Vontade atu halo To’os ka Ema seluk ne’ebe maka iha Vontade atu halo netik buat diak ruma iha nia Kintal ladik tanba ne’e maka tetu to hirak ne’e hotu ita hodi halo ida ne’e. Agradese mos ba Xefi Suku no Administrador Postu ita bo’ot sira nia Kooperasaun diak tebes, kolabora Servisu sira hotu ne’ebe maka Governu halo iha Baze, Agradese mos ba Komunidade tomak ita hare katak Durante Operasaun ne’e lao Komunidade sira Apoiu no Kopera servisu ho diak la Kestiona makas Maske iha Media Sosial Ema ida rua koalia maibe Hau fiar katak laos Sira maka mai hamutuk ho ita bo’ot sira iha ne’e, no hau Fiar katak La iha Estadu ida maka la hanoin diak ba nia Povu.”
#HatetenPAM#